Valles pagasta kolhozi un kolhoznieki

Es, Andis Zommers, nevaru pretendēt uz visaptverošu Valles pagasta (Taurkalnes ciema) kolhozu informācijas apskatu. Tomēr ceru, ka ievietotās ziņas un attēli noderēs ne tikai cilvēkiem, kas interesējas par vēsturi, bet arī citiem šīs vietnes apmeklētājiem, kuri nedomā tikai kategorijās balts vai melns. Šodien ir saradušies daudz kliedzēju, kas grib pilnībā izsvītrot no mūsu vēstures kolhozu laikus, vai padarīt tos pilnīgi melnus. Toreiz tāpat kā tagad cilvēki strādāja, dzīvoja, mīlēja, arī strīdējās - viss notika. Tas bija laiks, kad daudz kas bija savādāk kā tagad, bet pēc gadiem trīsdesmit arī šis mūsu šobrīd dzīvotais laiks varbūt liksies pilnīgi jocīgs vai kā citādi. Dzīve iet, vēsture paliek. Vēsturiskos dokumentus es atradu pilnīgi nejauši kādas Valles mājas bēniņos, fotoattēli ar kolhoziem un kolhozniekiem no manas mammas Dzintras Zommeres vāktajiem materiāliem. Arī teksts par kolhoziem no mammas apkopotajiem materiāliem.

Valles pagasta teritorijā pirmo kolhozu, jeb kā toreiz sauca, lauksaimniecības arteli ,,Cerība'' nodibina 1948. gada 22. augustā. Par priekšsēdētāju ievēl Jāni Beikmani, par brigadieriem Jāni Mīksto un A. Lielpinku. Manas mammas pierakstos piefiksēts, ka pirmie iestājās 18. cilvēki. Andrejs Sirsniņš (māja Gaismiņas), Artūrs Rozenbergs (Mazjuši), Olga Murevska (Lieljuši), Jānis Dātavs (Lieljuši), Jānis Salgrāvis (Kalēji), Jānis Jumiķis (Jumiķi), Milda Ulmanis (Dambenieki), Krišjānis Šļūka (Šļūkas), Alma Zarumba (Krogzemnieki), Jānis Kļaviņš (Taurupes), Jānis Beikmanis (Meirenes), Mārtiņš Drevisnskis (Rudzīši), Jānis Mīkstais (Līgotāji), Mārtiņš Šteinbergs (Mazbaubuļi), Kate Sirsniņa (Līgotāji), Fr. Maika (Maikas), E. Birkāns (Saulrieti).

Sētu skaits – 97

Cilvēki : Vīrieši 16-60 g. v. – 46, Sievietes 16-55 g. v. – 65, Pusaudži 12-16. g. v. – 24, Pensionāri – 52

Lopu skaits

Liellopi 29 (uz 1949. g. 1. jan.) / 145 (uz 1950. g. 1. jan.)

Cūkas 2 (uz 1949. g. 1. jan.) / 68 (uz 1950. g. 1. jan.)

Aitas 3 (uz 1949. g. 1. jan.) / 27 (uz 1950. g. 1. jan.)

Putni 5 (uz 1949. g. 1. jan.) / 250 (uz 1950. g. 1. jan.)

Zirgi 26 (uz 1949. g. 1. jan.) / 111 (uz 1950. g. 1. jan.)

Bišu saimes - (uz 1949. g. 1. jan.) / 9 (uz 1950. g. 1. jan.)

Inventārs : Lokomotīves 1, Preču automobilis 1, Zirgu arkli 54, Lobītāji 2, Cik-cak ecēšas 6, Zāles sējmašīnas 2, Zāles pļaujmašīnas 21, Zirga grābekļi 26, Pļaujmašīnas 10, Kuļmašīnas 1, Vētījamās mašīnas 4, Kartupeļu rokamās mašīnas 2, Kokasu rati 45, Dzelzsasu 38, Ragavas 81, Iejūgi 79

Zeme : Aramzeme 1138 ha, Dabiskās pļavas 230 ha

Produktu daudzums uz 1950. 1. jan. : Ziemas un vasaras kvieši 191 cnt., Rudzi 213 cnt., Mieži 151 cnt., Auzas 453 cnt., Pākšaugi 404 cnt., Kopā – 1412 cnt.

Vidējais izslaukums no govs – 2604 cnt.

Ēkas : Zirgu staļļi 7,Govju kūtis 6, Teļu kūtis 2, Cūkkūtis 2, Putnu kūtis 1, Graudu klētis 10, Sakņu glabātavas 2, Labības šķūņi 38

Kolhoza biedru skaits 138 / Speciālisti : Priekšsēdētājs 1, Grāmatveži un rēķinveži 3, Uzskaitveži 4, Apkalpojošais personāls 5, Brigadieri 2, Fermu pārziņi 2, Kopā – 17

Samaksa par izstrādes dienu : 3, 64 rbļ., graudi 4, 07 kg., kartupeļi 3 kg., siens 8 kg., salmi 1 kg.Kolhoza priekšsēdētājs Jānis Beikmanis, grāmatvede Milda Ulmane, revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Urlovskis

1949. gada 5.aprīlī Valles ciema ,, Kalna Spuleniekos ’’ sanāk kopā zemnieki, lai nodibinātu kolhozu. Jaunajā lauksamniecības artelī, kuru nosauca par ,, Spartaku ” apvienojās 35 saimniecības. Par priekšsēdētāju ieceļ - Pēteri Dīci (Andreja dēls), par grāmatvedi - Otomāru Vinovski (Voldemāra dēls) , par brigadieriem - Voldemāru Davidoni (Miķeļa dēls) un Alfrēdu Vinovski (Voldemāra dēls). Kā komunistiskās partijas pārstāve pie arteļa dibināšanas piedalījās pagasta partordze Anna Buša.

Vetfeldšeris bija Jānis Pastars, uzskaitvedis – Roberts Kozlovskis, lopkopības brigadieris – Mārtiņš Tālants, kalējs – Mārtiņš Ešens, klētnieks – Eduards Ešens. Slaucēja – Olga Siliņa. Zirgkopēji – Lūcija Dīcis ( 15 zirgi ), Anna Ābeltiņa, Biruta Vimba. Laukkopji – Kārlis Skujevskis, Francis Drevinskis, Augusts Lūsis, Arvīds Zvejnieks, Mārtiņš Oškalns, Valdemārs Stūris, Augusts Ābeltiņš, Mārtiņš Šoks, Mārtiņš Reķis, Kārlis Siliņš – traktorists. Cūkkopēja – Lūcija Ūdre.

1949. gada janvārī nodibina lauksaimniecības arteli ,, Ļeņina ceļš ”. Priekšsēdētājs Jēkabs Lazdāns, rēķinvedis Reinis Vīgants, brigadieri Jānis Priede un Otomārs Niedra . Samaksa kolhozniekam par vienu darba dienu tiek noteikta – nauda 4 rbļ., graudi 5,6 kg, kartupeļi 5 kg, salmi 1 kg.

1949. gada 1. aprīlī, dažas dienas pēc ,, Spartaka ” nodibināšanas, tika organizēts cits lauksaimniecības artelis ,, Darba zemnieks ”. Jaunā arteļa vadību ievēlēja sekojošā sastāvā : priekšsēdētājs – Alberts Māliņš, brigadieris – Arnolds Šteinbergs, grāmatvedis – Elfrīda Kraukšteina.

Aprīļa mēneša otrā pusē tika sasaukta sapulce Valles ciema ,, Burtniekos ” un nodibināja lauksaimniecības arteli ,, Zinātne ”. Par vadītājiem tika ievēlēti : priekšsēdētājs – Vilhelms Lācītis, grāmatvedis – Jānis Trūba, brigadieris – Aleksandrs Zālmanis. L/a ,, Zinātne ” iestājās zemnieki no mājām ,, Zepi ”, ,, Raumaņi ”, ,, Tenīši ”, ,, Krasti ”, ,, Janeikas ”, ,, Sprīdīši ”, ,, Tālanti ”, ,, Irbītes ”, ,, Iesalnieki ”, ,, Bieriņi ”, ,, Burtnieki ”, ,, Auziņas ”, ,, Lapsas ”, ,, Naudasjāņi ”, ,, Ķiļķeni ”, ,, Ķikuti ”, ,, Mucenieki ”, ,, Sējas ”, ,, Medņi ”.

Dažas dienas vēlāk ap Pētermuižas skolu esošās saimniecības apvienojās lauksaimniecības artelī ,, Brīvība ”. Par ,, Brīvības ” priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Janovski, par vietnieku Kārli Brūveri, grāmatvedis – Aleksandrs Arājs, brigadieris – Aleksandrs Gramsts, posminieki – Rūdolfs Burkāns, Kārlis Neimanis, Kārlis Brūveris. L/a ,, Brīvība ” iestājās zemnieki no mājām ,, Rasas ”, ,, Ībēni ”, ,, Sirsniņas ”, ,, Čīčas ”, ,, Ķīri ”, ,, Kalni ”, ,, Oškalni ”, ,, Airītes ”, ,, Svarēni ”, ,, Neimaņi ”, ,, Lielmiedziņi ”, ,, Planči ”, ,, Pumpuri ”, ,, Līciņi ”, ,, Māļiņi ”. Kā atcerējās L/a ,, Brīvība ” kolhozniece no dibināšanas dienas Olga Černovska : ,, Artelī bija jāsaved gandrīz visi saimniecību lopi. Sev atstāja govi, teli un aitu. ,, Čīčās ” izveidoja vienu fermu, kur saveda liellopus. Kopējas bija Anna Strazdiņa, Marija Kozlovska. ,, Ībēnos ” saveda 20 govis, kuras kopa Olga Pavilone un Kate Putele. Zirgu fermas izveidoja ,, Lielmiedziņos ”, ,, Šlūceniekos ” ( kopēja Mihalīna Kairo ). Pašiem lopkopējiem bija jāpieved lopbarība. Par gadu nopelnīja ap 50 rbļ. Darba laiks no 6 – 20. ” Pati Olga Černovska bija kopēja ,, Ķīros ”, kur turēja jaunlopus – aitas, teļus, sivēnus.

1950. gadā nodibina arī lauksamniecība arteli ,, Taurkalne ‘’.

1950. gada 6. Jūlijā L/a ,, Spartaks ”, ,, Darba zemnieks ” un ,, Brīvā zinātne ” ( jau iepriekš apvienoti kopā 1950. gada februārī L/a ,, Brīvība ” un ,, Zinātne ” ) apvienojās kopā lauksamniecības artelī ar nosaukumu ,, Padomju Latvija ”. Apvienotā arteļa priekšsēdētājs bija Roberts Cirsis , vietnieks – Jānis Nauzietis. Ievēlēja apvienoto valdi šādā sastāvā – Pēteris Dīcis, Aleksandrs Riekstiņš, Jānis Kacens, Anna Kļaviņa, Kārlis Brūveris.

1950. gada 3. jūlijā lauksaimniecības arteļus ,, Cerība ”, ,, Ļeņina ceļš ” un ,, Taurkalne ” apvienoja vienā, ko nosauc par ,, Staļina ceļš ”. Par apvienotā kolhoza priekšsēdētāju ievēl Zelmu Ozoliņu. 1950. gada 13. septembrī Zelma Ozoliņa toreizējā Jaunjelgavas rajonā saņēma ordeni ,, Par darba varonību ‘’, sakarā ar valsts plāna izpildi visos rādītājos. Par rēķinvedi strādā Aleksandrs Arājs, bet revīzijas komisijā Jānis Ābeltiņš. Saimniecības kopplatība ir 3181,30 ha, aramzeme 1747,8 ha. Māju jeb sētu skaits kolhozā ir 276. Cilvēku jeb kolhoznieku skaits 269. Kolhozā ir 156 zirgu arkli, 18 sējmašīnas, 50 zāles pļaujmašīnas, 56 zirga grābekļi, 94 kokasu rati, 69 dzelsasu rati, 191 ragavas kā arī cita ar zirgiem velkama lauksaimniecības tehnika. Bet bija arī 4 preču vešanas automobiļi, 2 kulšanas lokomotīves. 1952. gadā par kolhoza ,, Staļina ceļš ” priekšsēdētāju (no Jaunjelgavas rajona komjaunatnes komitejas, kurai droši vien dota pavēle no partijas komitejas) ieceļ komjaunieti Edmundu Auniņu. Viņš iemanto iedzīvotāju autoritāti, jo aktīvi atbalsta arī kultūras dzīvi un kolhozniekus, kā arī bija patstāvīgi domājošs priekšsēdētājs, lai gan partijas norādījumi jau jāpilda tik un tā. Par kolhoza ,, Staļina ceļš ” priekšsēdētāju ( 1956. gadā pārdēvēja par kolhozu ,, Taurkalne ” ) E. Auniņš strādāja līdz 1965. gadam.

Kolhoza ,, Taurkalne ” 1963. gada pārskatā rakstīts, ka kolhozā ir 202 sētas, kolhoznieki ir 383, kolhoza teritorijā dzīvo 502 cilvēki. Kolhozā ir 592 liellopi, 348 govis, 216 cūkas, 524 aitas, 89 zirgi un 79 bišu stropi. Vidējā ražība ziemājiem ir 13,9 cent. no ha, mieži 8,4 cent. no ha, auzas 8,7 cent. no ha, mistrs 4,3 cent. no ha , cukurbietes 118 tonnas no ha, kartupeļi 64 tonnas no ha. Priekšsēdētājs E. Auniņš, bet grāmatvede ir Aina Grašiņa.

No 1965. gada par kolhoza priekšsēdētāju strādāja Alfons Dzenis, kurš šajā amatā nostrādāja līdz 1969. gada pavasarim. Tad par priekšsēdētāju ievēlēja Voldemāru Balodi, kurš pirms tam kādu laiku bija strādājis par ,, Taurkalnes ” kolhoza partijas pirmo sekretāru. Kolhozs ,, Taurkalne ” pastāvēja līdz 1973. gada 6. aprīlim, kad to apvienoja ar kolhozu ,, Valle ”.

1955. gada 5. augustā savas darba gaitas sāk jaunais kolhoza ,, Padomju Latvija ” priekšsēdētājs Kārlis Drone, par grāmatvedi strādā Zenta Ķipure, par agronomu Lapiņš, zootehniķi Aina Kārkle un Aina Drone. Zenta Ķipure par Kārli Droni vēlāk atceras : ,, Jauno priekšsēdētāju kolhoznieki sagaidīja ar neuzticību. Tomēr Kārlis Drone bija cita kaluma nekā iepriekšējais priekšsēdētājs – enerģisks, stingrs prasībās pret sevi un citiem. Viņa galvenais mērķis bija ekonomiski nostiprināt kolhozu, pacelt katra kolhoznieka dzīves līmeni. Savas priekšsēdētāja gaitas viņš iesāka ne sevišķi spožos apstākļos. Kolhozā mehanizācija bija zemā līmenī, ganāmpulks panīcis, zeme nemēslota un noplicināta, jo ar cilvēku rokām vien to nespēja veikt. Kolhoznieki, redzēdami priekšsēdētāja lielo enerģiju, bija čakli palīgi viņa darbā. Pamazām tika izkopts ganāmpulks, iegādātas lauksaimniecības mašīnas, traktori, automašīnas, apkopta zeme, iegūtas lielākas ražas. Drīz kolhozs kļuva slavens ar savām šķirnes cūkām. ” Kārlis Drone bija tieši tas, kas izvirzīja jaunas skolas celtniecības ideju, un kopā ar Taurkalnes kolhoza naudas līdzekļiem tika uzcelta Valles astoņgadīgā skola, kas izmaksāja 60 000 tūkstošus rubļu. Drīz pēc Kārļa Droņa darbu gaitu sākšanas tiek uzcelts ķieģeļceplis, kas ar laiku dod papildus ienākumus kolhozam. 1957. gadā kolhozs ,, Padomju Latvija ” tiek pārdēvēts par kolhozu ,, Valle ”. Kārlis Drone ir ļoti atsaucīgs kultūras darbā, izpalīdzot no kolhoza līdzekļiem gan ar naudu, gan cita veida palīdzību. Skolas projektā sākotnēji bija izplānota ļoti maza aktu zāle. Kārlis Drone ievirzīja sarunas par izmaiņām projektā, lai aktu zāle būtu lielāka. Un pats, iedams no vienas iestādes uz otru, dabūja apstiprinājumu, ka skolas ēkā tiks būvēta lielāka aktu zāle. Līdz ar to skolas zālē varēja notikt dažādi kultūras pasākumi, kuros piedalījās ne tikai skolēni, bet arī kolhoznieki. Diemžēl tagad gan Kārlis Drone un lielākā daļa valliešu, kas strādāja kopā ar viņu, un ar labu vārdu vienmēr pieminēja Kārli Droni, nu jau aizsaules laukos.

1973. gada 6. aprīlī apvienoja kolhozus ,, Valle ” un ,, Taurkalne ”, un nosauca par kolhozu ,, Valle ” . Apvienotā kolhoza priekšsēdētājs Jānis Elksnis , galvenais agronoms Jānis Krēmers, galvenā zootehniķe Biruta Rozenberga.